Nu, lūdzu. Atdodiet man miegu! He, es saprotu, ka atpūta man ir bijusi pietiekami, bet LŪDZU! Es jau īsi pēc 00:00 biju gultā. Bet nē, protams. Es nevaru aizmigt pat tagad, plkst. 1:27! Ahh, es zinu, tas ir mazliet uzjautrinoši! Ņemot vērā, ka vēl mēģināju mūziku paklausīties, kā arī vienkārši apsēsties pret vēso (salīdzinoši vēso) sienu un padomāt, sapratu, ka nekas cits neatliek, kā paskatīties vecās bildes, paklausīties sasodīti labu mūziku. Arī vienu mandarīnu apēdu, pārmaiņas pēc. Drīz, manuprāt, sākšu jau likt deju dziesmas, lai varētu sajust īstu ritmu un padejot. Ne skaļi- vēlams, lai M. nepamodinātu. Un vispār, es esmu sailgojusies pēc maniem foršajiem cilvēkiem. Es esmu sailgojusies pēc dejas, kas iekļauj satraukumu, sajūtas, emocijas, kustību, fīlingu, sirsnību, daļēju skaudību, mūziku, ritmu, darbu, nogurumu, spēku, prieku un visu pārējo, kas ir svarīgs. Labi, šonakt dejas nebūs, jo tas būtu bišķiņ pa traku.. Nekas! Gan jau!
It's never a right time to say good bye.. Šie vārdi nupat skanēja dziesmā. Patīkami. Negaidīti.
Es rīt ļoti gribētu aizbraukt uz Vecrīgu. Pavērot apkārti, cilvēkus. Veidot mākslu, fotogrāfējot. Jā, mammu un tēti, aizvediet mani lūdzu rīt uz kaut ko sen neredzētu un uz vietu, kurā ir sen nebūts. Tas ir mans šī brīža sapnis. Ir nedaudz jāatslābst no ikdienas, tāpēc domāju, ka šādi pasākumi būtu tieši kā radīti. Nesākšu ar 15 minūtēm svaiga gaisa, bet gan visām 120 minūtēm ar mazām pauzītēm, kurā varētu nobaudīt kādu tēju. Nu gan sakārdināju. Sevi, noteikti!
Es gaidu Ziemassvētkus!!! (
Ja Jūs vēlaties nodzīvot laimīgu mūžu, Jums jāpieķeras mērķiem, nevis cilvēkiem vai lietām.)
Ehhh, mīlīši. Ko, lai Jums vēl pasaka? Iespējams, to, ka esmu ļoti laimīga! Ļoti!! ĻOTI!!!