Oi, oi, oi.. Daudz notikumu!

Turpmākais teksts, manuprāt, atbilst nosaukumam. Ir pagājušas tikai 4 dienas, kopš pēdējo reizi biju te.. Bet tas šķiet tik sen, un tik daudz kas ir noticis.




TĀTAD:

1. 20.jūnijs. No rīta piecēlos, neaizguļoties. Ar tēti pabrokastoju, saliku mantas, ko vajadzēja ņemt līdzi. Viss itkā kārtībā. Iekāpju 21.autobusā un braucu uz centru. Vajadzēja vēl puķītes nopirkt. Katram pa vienai, smukai, lillā puķītei. Kam puķes jāpērk? Bija jāatlido Kunšteiniem, klasesbiedriem. Un viņu lidmašīna neatlidoja. Trakums.. Visi, kas bija sagaidīt ar visiem ziediem rokās devās tālākās dienas gaitās! Pff.. Nu neko. Man bija sarunāts iet spēlēt boulingu. Satiku Kristapu, aizbraucām uz Dominu, ejam spēlēt. Divatā tomēr grūti spēlēt, jo visu laiku ir jāmet tā bumba ( :D ) ! Uzmetu trīs strike ..pēc kārtas. Pēc pirmā "X", Kristaps teica: haļava; pēc otrā "X", viņš teica: Kaut kur netrenējies?!; pēc trešā sekoja teikums: Es ar Tevi vairāk boulingu nespēlēšu! Es gan ceru, ka tas nebija nopietni! :D Pēkšņi zvans.. Viņi ielidos vakarā.. 22:30! Okey.. nu jābrauc atkal! Nevar uzticēties Čikāgas lidostām! Atlidoja, viss kārtībā!!
2. 21.jūnijs - Svētdiena. Beidzot brīvāka rīta puse. Izdarīju visu nepieciešamo un tad jau bija jābrauc pie Kunšteiniem uz Welcome Back pārtiju. Tētucis aizveda. Ieradās daudzi pazīstami cilvēki, sākums labs. Vidus - nesaprotams. Beigas - priekš manis labas, esmu gulējusi 7h atšķirībā no citiem! No comment...
3. 22.jūnijs - Pēc visa šī, nākamajā rītā, tiku atvesta līdz Rīgai. Atbraucu uz mājām.. ahh, cik labi! Tētis atbrauca pakaļ, lai dotos uz Alfu un tālāk uz Mežciemu! Vienā brīdī bija tāds nespēks. Ļoti dīvaini! :( Lai nedaudz iepriecinātu sevi un saņemtu rokās, radās ideja - pabraukt ar riteni. Ideāli. Abi ar tēti ātri saģērbāmies un uz riteņiem. Tik forši pabraukājāmies. Tas iepriecināja. Un lai nu kā to ņem - palika labāk!
4. 23.jūnijs - Līiīīīīīīgo, Līiīīīīīīgo!! Jā, Līgo svētki ir klāt. Ap plkst. 12:00 ar tēti aizbraucām uz SKY, lai sapirktu gaļiņas un kādu ēdamo, priekš Jāņiem. Atkal nevaru saprast pašsajūtu. Svinēšu mājās, ar vecmāmiņu un tēti. Mammīte tikai tagad no Sudakas lidoja atpakaļ. Ļoti cerēju, ka atbrauks līdz mums, Mežciemam. Tad radās ideja, ko varētu mammītei uz atgriešanos uzdāvināt. To, ko gribēju bija Alfā, Rimi. --> Atkal jau Alfa. Tāda saskumusi biju, bet nu - saņēmos un aizbraucu! Atkal 21.autiņš. Ieeju Rimi. Aizeju līdz maizes nodaļai, jo tur bija daļas no dāvanas. Un še ku re ku - Zanīte un Mārtiņš! Tas bija neizsakāms prieks un laime viņus satikt! Ahh! Šie devās kur citur svinēt Līgo un Jāņus, bet tas neko būtiski nemainīja un nekādas īpašās cerības neloloju! Viņi mani arī aizveda uz Mežciemu, iedevu viņiem zemenītes! Ņamm, tās no dārza ir pašas gardākās! Viņi aizbrauca. Domāju, ka ir taču vajadzīgs vainadziņš, tāpēc, devos dārzā savācos puķītes un sāku pīt vainagu, kad pēkšņi man iezvanījās telefons.. Yeesssssss! Viņi atbrauca pie mums! Aiz sajūsmas iespiedzos un palecos, bet es tiešām biju ļoti priecīga! :)) Nākamais, par ko uztraukties? Protams, ka ir. Mamma zvana un saka, ka lidmašīna nav pacēlusies un nav ziņu, kad un kā būs Rīgā! Uztraukumam nudien ir pamats. Vaktēju visu laiku internetā, cikos no Simferopoles atlidos tā ļotene. Tur tik rāda kavējās. Biju laimīga, ka parādījās uzraksts - tuvojās! Fjū. Mammucis zvana - esam uz zemes. Cik labi. Kā akmens no sirds novēlās!
5. Līgo vakars un Jāņu diena ---> Forši pasēdējām, pat varētu teikt, ka tādā kā ģimenes lokā. Jā, visi šie cilvēki man ir kā ģimene. Mīlu. Samīļoju mammu, tik sen nebiju satikusi, ahh! Paēdām tēta cepto gaļiņu un vēl visādus gardumus. Zanīte sapina sev vainagu. Es tētim un Zane Mārtiņam - no ozollapām. Tad aizgājām līdz ugunskuram. Pacepām - chamallows - bija gardi! Neprāta doma - naktī, Jāņu naktī uz Mc' Donaldu! Forši. (Par pārdevēju nerunāsim :D). Atbraucām atpakaļ, iegājām pirtī. Tik tiešām bija forši! Neaprakstāmi. Man patika. Nekas īpašs, bet mīļi un mājīgi! Paldies.

Tādi lūk ir mani pēdējo dienu piedzīvojumi. Pašreiz, 24.jūnijā, esmu mājās. Atpūšos no visa. Ir tik labi. Vakarā jāskatās KARĪBU JŪRAS PIRĀTI. Hmm. filma ir redzēta, bet kādēļ gan neatkārtot?

Bye, bye... Pagaidām! :))*

Viņi šeit bija vienu no pēdējām reizēm (oficiāli)!

...jau tā skumīgi palika. Jā, tikai iedomājoties par to, ka RHV divpadsmitie šeit ir pēdējo reizi, oficiāli pēdējo. Kā jau var saprast, šodien bija izlaidums - 12.klasēm. Sagaidīju Terēzi, lai kopā dotos iekšā skolas sporta zālē, kur norisinājās viss galvenais. Un sāka nākt 12.A, tad 12.B un visbeidzot 12.C.. Cik visi izskatījās skaisti, nav ko piebilst. Kleitas, frizūras, uzvalki un viss pārējais saistošais. Ziedi - kā vienmēr daudz, spilgi. 12.A klases runa priekš viņu audzinātāja - Ģirta - bija tik aizkustinoša, ka bez asarām tur nebija iztikt.. Tik tiešām no sirds!
Arī man bija 7 skaistas rozes līdzi. 7, maniem īpašajiem divpadsmitajiem.
Nofotogrāfējos ar visiem, ar ko vēlējos. Izlaidums viennozīmīgi izdevies. Ļoti, ļoti gaidīsim visus ciemos, skolā.

Pēc tam devos uz centru. Kopā ar Terēzi. Satikām pa ceļam viņas Edgaru, devāmies līdz Stocmann. Es izstaigāju to iepirkšanās centru. Tad aizgāju uz Valters un Rapa - nopirku APTUMSUMS; tad devos uz 6.tramvaju, lai brauktu uz t/p ALFA. Uz turieni man tētis atbrauca pakaļ. Devāmies uz mājām. Tagad esmu Mežciemā, pārdomāju notikumiem pārpilno dienu un taisu auskariņus. Mūzika skan. Mmm, super. :)

P.S. Nopietni, daudzi mani nepazina ar jauno matu krāsu. He, he.!

Taču, šodien galvenais uzsvars bija uz izlaidumu, jā, tieši uz to...
IZDEVIES.
Drīz jau atkal jādodās čučēt.. Arlabunakti.
-
Ak, jā.. Vēl jānoskrien lejā, jāsataisa tēja, zemeņu.. mm..
..jau skrienu! :p

Ir nu gan dieniņa!!

Čau, visiem. Jā, tā nu ir sanācis, ka arī es šeit beidzot esmu un rakstu to, kā man ir gājis. Paldies tiem, no kuriem smēlos iedvesmu visam šim.
Tātad.. tā nu jau skaitās vakardiena, laikam, bet - 18.jūnijs, ceturtdiena. Viss jau sākās ar to, ka pamodos tikai ap plkst. 12:30. Tas tik tiešām ir vēlu. Laikam biju tik ļoti nogurusi no iepriekšējās nakts.. (Ak jā, aizmirsu pateikt, ka 16.-17.jūnijā pie manis, Mežciemā bija Ances sagaidīšanas party, kurš bija super, tāpēc ļoti vēlu aizgājām gulēt ) .. tāpēc arī tā ar to miegu sanāca. Tālāk sekoja vēl kārtējā čammāšanās pa māju, reāli, neko neizdarot. Un jau bija puspieci. Aptverot, ka jau pēc trīsdesmit minūtēm ir jābūt treniņā, sāku taisīties ātrāk. Labi. Aizgāju, notrenējos, aizbraucu uz Dominu, kur bija mamma, braucām mājās. Sākās trakākais(!). Ko darīt ar matu krāsu! Mammai palīdzēju nokrāsot blondus - kā vienmēr. Seko jautāums, ko darīt man! Blondi vai tumši!? Blondi vai tumši!?
Jā, es to izdarīju. Es nokrāsoju tumšus matus. Kaut cik atpakaļ savu īsto matu krāsu. Tas patiešām ir diezgan liels notikums, jo tik krasas izmaiņas nav gluži viegli pieņemt... Nu ko! Tagad sēžu gultiņā ar savu rozā krāsas sabiedroto - datoru Gauja -, un rakstu savu pirmo ierakstu manā personīgajā dienasgrāmatā (jā, tā es to saucu).

Tik tiešām. Dienas nobeigums ļoti interesants. Visiem arlabunakti, jo ir jau vēls. Atā. Bučas.