Turpmākais teksts, manuprāt, atbilst nosaukumam. Ir pagājušas tikai 4 dienas, kopš pēdējo reizi biju te.. Bet tas šķiet tik sen, un tik daudz kas ir noticis.
TĀTAD:
- 20.jūnijs. No rīta piecēlos, neaizguļoties. Ar tēti pabrokastoju, saliku mantas, ko vajadzēja ņemt līdzi. Viss itkā kārtībā. Iekāpju 21.autobusā un braucu uz centru. Vajadzēja vēl puķītes nopirkt. Katram pa vienai, smukai, lillā puķītei. Kam puķes jāpērk? Bija jāatlido Kunšteiniem, klasesbiedriem. Un viņu lidmašīna neatlidoja. Trakums.. Visi, kas bija sagaidīt ar visiem ziediem rokās devās tālākās dienas gaitās! Pff.. Nu neko. Man bija sarunāts iet spēlēt boulingu. Satiku Kristapu, aizbraucām uz Dominu, ejam spēlēt. Divatā tomēr grūti spēlēt, jo visu laiku ir jāmet tā bumba ( :D ) ! Uzmetu trīs strike ..pēc kārtas.
Pēc pirmā "X", Kristaps teica: haļava; pēc otrā "X", viņš teica: Kaut kur netrenējies?!; pēc trešā sekoja teikums: Es ar Tevi vairāk boulingu nespēlēšu! Es gan ceru, ka tas nebija nopietni! :D Pēkšņi zvans.. Viņi ielidos vakarā.. 22:30! Okey.. nu jābrauc atkal! Nevar uzticēties Čikāgas lidostām! Atlidoja, viss kārtībā!! - 21.jūnijs - Svētdiena. Beidzot brīvāka rīta puse. Izdarīju visu nepieciešamo un tad jau bija jābrauc pie Kunšteiniem uz Welcome Back pārtiju. Tētucis aizveda. Ieradās daudzi pazīstami cilvēki, sākums labs. Vidus - nesaprotams. Beigas - priekš manis labas, esmu gulējusi 7h atšķirībā no citiem! No comment...
- 22.jūnijs - Pēc visa šī, nākamajā rītā, tiku atvesta līdz Rīgai. Atbraucu uz mājām.. ahh, cik labi! Tētis atbrauca pakaļ, lai dotos uz Alfu un tālāk uz Mežciemu! Vienā brīdī bija tāds nespēks. Ļoti dīvaini! :( Lai nedaudz iepriecinātu sevi un saņemtu rokās, radās ideja - pabraukt ar riteni. Ideāli. Abi ar tēti ātri saģērbāmies un uz riteņiem. Tik forši pabraukājāmies. Tas iepriecināja. Un lai nu kā to ņem - palika labāk!
- 23.jūnijs - Līiīīīīīīgo, Līiīīīīīīgo!! Jā, Līgo svētki ir klāt. Ap plkst. 12:00 ar tēti aizbraucām uz SKY, lai sapirktu gaļiņas un kādu ēdamo, priekš Jāņiem. Atkal nevaru saprast pašsajūtu. Svinēšu mājās, ar vecmāmiņu un tēti. Mammīte tikai tagad no Sudakas lidoja atpakaļ. Ļoti cerēju, ka atbrauks līdz mums, Mežciemam. Tad radās ideja, ko varētu mammītei uz atgriešanos uzdāvināt. To, ko gribēju bija Alfā, Rimi. --> Atkal jau Alfa. Tāda saskumusi biju, bet nu - saņēmos un aizbraucu! Atkal 21.autiņš. Ieeju Rimi. Aizeju līdz maizes nodaļai, jo tur bija daļas no dāvanas. Un še ku re ku - Zanīte un Mārtiņš! Tas bija neizsakāms prieks un laime viņus satikt! Ahh! Šie devās kur citur svinēt Līgo un Jāņus, bet tas neko būtiski nemainīja un nekādas īpašās cerības neloloju! Viņi mani arī aizveda uz Mežciemu, iedevu viņiem zemenītes! Ņamm, tās no dārza ir pašas gardākās! Viņi aizbrauca. Domāju, ka ir taču vajadzīgs vainadziņš, tāpēc, devos dārzā savācos puķītes un sāku pīt vainagu, kad pēkšņi man iezvanījās telefons.. Yeesssssss! Viņi atbrauca pie mums! Aiz sajūsmas iespiedzos un palecos, bet es tiešām biju ļoti priecīga! :)) Nākamais, par ko uztraukties? Protams, ka ir. Mamma zvana un saka, ka lidmašīna nav pacēlusies un nav ziņu, kad un kā būs Rīgā! Uztraukumam nudien ir pamats. Vaktēju visu laiku internetā, cikos no Simferopoles atlidos tā ļotene. Tur tik rāda kavējās. Biju laimīga, ka parādījās uzraksts - tuvojās! Fjū. Mammucis zvana - esam uz zemes. Cik labi. Kā akmens no sirds novēlās!
- Līgo vakars un Jāņu diena --->
Forši pasēdējām, pat varētu teikt, ka tādā kā ģimenes lokā. Jā, visi šie cilvēki man ir kā ģimene. Mīlu. Samīļoju mammu, tik sen nebiju satikusi, ahh! Paēdām tēta cepto gaļiņu un vēl visādus gardumus. Zanīte sapina sev vainagu. Es tētim un Zane Mārtiņam - no ozollapām. Tad aizgājām līdz ugunskuram. Pacepām - chamallows - bija gardi! Neprāta doma - naktī, Jāņu naktī uz Mc' Donaldu! Forši. (Par pārdevēju nerunāsim :D). Atbraucām atpakaļ, iegājām pirtī. Tik tiešām bija forši! Neaprakstāmi. Man patika. Nekas īpašs, bet mīļi un mājīgi! Paldies.
Tādi lūk ir mani pēdējo dienu piedzīvojumi. Pašreiz, 24.jūnijā, esmu mājās. Atpūšos no visa. Ir tik labi. Vakarā jāskatās KARĪBU JŪRAS PIRĀTI. Hmm. filma ir redzēta, bet kādēļ gan neatkārtot?
Bye, bye... Pagaidām! :))*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru