"Uzzinot par iespēju kļūt kādam par ēnu, sapratu, ka šī iespēja bija jāizmanto. Tā nu radās iespēja ēnot žurnāla „Marta” žurnālisti Kintiju Bulavu. Ieejot skaistajā ēkā, nebija pat mazākās uztraukuma pazīmes, kas likās ļoti dīvaini. Tas, laikam, nozīmē tikai to, ka šī vieta pilnībā ir radīta man un tā sajūta ir lieliska, ja var atrast tādu vietu, ko novēlu atrast arī Tev. Pretī smaidoša man nāca Kintija, kuras pozitīvisms bija ļoti iedrošinošs. Atkal apstiprinājās tas, ka šī diena būs interesanta.
Uzvārot tēju un aizejot atpūtas telpu , ļoti plaši iepazinos ar Rīgas Viļņu izdevniecību, kā arī uzzināju, kāds kopumā ir žurnālista darbs. Nedaudz iepazīstinot arī ar sevi, sākām darboties, ko es, laikam, biju gaidījusi visvairāk. Tātad, devāmies atpakaļ uz apburošo telpu, kurā darbojās „Martas” un „Martas.ru” žurnālistes, rakstot darbiņus, nedaudz čalojot un brīvi radot žurnālu, un man lika uzrakstīt manu pirmo rakstiņu mūžā (neskaitot, skolas avīzi un personīgo blogu) par jaunākajām modes tendencēm pavasara un vasaras kolekcijā. Patiesībā, tā ir liela atbildība un esmu ļoti pateicīga par to, ka man bija šāda iespēja, jo tā ir sava veida pieredze.
Kad šis darbiņš bija pabeigts, mūsu nākamais mērķis bija tirdzniecības centrs „Mols”, kurā bija preses konference un atklāšana jaunajam projektam „Mazuļu akadēmija”. Atmosfēra bija pasakaina. Mazie bērniņi, kuri skraidīja apkārt un, kuru acis spīdēja, izskatījās ļoti laimīgi, jo beidzot ir atklāta kāda vieta, kas ir paredzēta lielākoties viņiem. Bija dažādi priekšnesumi, modes skate, kā arī uzkodas gan bērniem, gan vecākiem, par ko bija parūpējušies šī projekta galvenie atbalstītāji. Visu to stundu un trīsdesmit minūtes, ko pavadījām tur, jutos kā pasakā, jo šīs telpas radīja ļoti patīkamu iespaidu. Viss, ko par to varu teikt – laimīgie bērni, jo viņiem būs vieta, kur atpūsties un izglītoties. Vēlāk devāmies atpakaļ uz redakciju, lai pabeigtu iesākto.
Man ļoti iepatikās šī žurnāla žurnālistes, jo viņas ir patīkamas, jaukas un ļoti pozitīvas, kas vēl jo vairāk mani iedvesmoja savu nākotni saistīt ar šo profesiju. Kintija, kurai biju ēna, mani ļoti plaši iepazīstināja ar šī darba iespējām. Visnotaļ, es visvairāk saskatīju pozitīvas lietas, jo tās ir daudz reižu pārākas par negatīvajām. Un tas ļoti iepriecina. Tas nozīmē, ka šodiena, 17.februāris, ir pavadīts godam, neko nenožēlojot. „Ēnu dienas” pierāda, ka tas ir to vērts.. Tagad tikai atliek gaidīt nākamo gadu, nākamās „Ēnu dienas”, lai varētu izsvērt plusus un mīnusus profesijai, par ko Tu vēlies kļūt vai vienkārši izbaudīt šo dienu. Šo iespēju iesaku izmantot arī Tev! Izgāju no redakcijas starojoša, laimīga un iedvesmas pilna, lai turpinātu cīnīties par savu mērķi – kļūt par žurnālisti. Pozitīvs dienas turpinājums garantēts!"
Šis man bija paredzēts kā oficiāls bloga ieraksts, bet no viņa var izspriest, kā man gāja. Heh, kopumā jauki! Ēnu dienas sevi attaisnoja! :))) Šis tika publicēts.
Šis ir vissvešākais ieraksts, ko esmu veikusi un tas šķiet īpatnēji, bet lai nu tā ir! Šis ir tāds, jo visi taču nevar būt vienādi! Jauku dienu, mīlīši!
Un - SVEICIENI VISĀM ZANĪTĒM!!! BUČAS! ;*
