ceturtdiena, 2010. gada 13. maijs

SPĒCINOŠI


Ziniet, kas šobrīd ir visspēcinošākais?
-Draudzība, kas stāv pāri visam - dabiska, patiesa, spēcīga un galvenais, ka no sirds!
(bez konsultantiem, citu palīdzības, uzspiešanas)
-Jūriņa, kas nomierina, uzmundrina, liek pasmaidīt, pasmieties un vienkārši padauzīties!
-Mūzika, kas liek padomāt par dzīvi un sakārtot savas domas pa vietiņām (mūsu mīļākās dziesmas)!
-Cilvēku pozitīvā attieksme, kas ļauj būt vēl drošākai par to, ka viss tiek darīts pareizi!
-Dejas, kas ļauj man izpausties pilnībā savā būtībā un parādīt to labāko...
-Trase, kas ļauj uzņemt attiecīgo adrenalīna devu/ātrumu/emocijas!
-Cilvēki, kas man ir apkārt - mana ģimene, draugi..

Un, protams, ir vēl kāds īpašs, bez kura savu dzīvi iedomāties NEVARU! Šobrīd tas tiek paziņots lielākajai daļai pasaules, jo no šejienis ziņas izplatās vēl ātrāk!

/ Jeff Buckley - Hallelujah / Kisses and Hugs - MK ;*

otrdiena, 2010. gada 4. maijs

*

Šodienas lietus nebija šķērslis jūriņas apmeklējumam!
Paldies par perfekto dienu!
Paldies par lieliskām sajūtām!
Paldies par ideālo vakara noslēgumu!

Dziesmas šodienai?
Stromae - Alors One Danse
Adam Lambert - Whataya Want From Me
Tinie Tempah - Pass Out

:*

Home, sweet home


Beidzot esmu atpakaļ no Vācijas, Giesen, kurā pavadīju pilnu nedēļu! Ceļojums izvērtās daudz, daudz interesantāks, nekā tas bija iecerēts sākumā, pat, ja beigās jau likās, ka nevar sagaidīt brīdi, kasd mēs visi tiksim prom no Vācijas un būsim mīļajā RIX!
Šķiet, ka Vācijā esmu bijusi tik nenormāli precīza un laikā, ka tagad pilnīgi prasās padzīvot citādāk. Ja nosaka pat to, cikos ir vieta vannasistabā, tad tas jau sāk šķist briesmīgi. Un ja kaut ko aizkavē pa minūtēm 3, tad tā ir savā ziņā liela traģēdija! :D
Man patika, ka katru dienu bija iespēja satikt manus mīļos latviešus. Sestdiena bija vismagākā, jo tā bija paredzēta tikai ar ģimeni (kā jau normālos exchange braucienos, mēs katrs dzīvojām savā ģimenē). Mēs tāpat atradām laiku satikties (es, Kristaps, Edgars). Meitenes arī tomēr pavadīja laiku kopā. Pats zīmīgākais teiciens bija: I AM FULL! :D Viņi tiešām ēd daudz! NENORMĀLI daudz! Tas, laikam, šķiet diezgan normāli - ēst un uzēst! Diezgan interesanti, ja tā padomā... Bija nenormāls prieks iepazīt Leonu un Henriku! Nabaga 4 puiši, man gan Giesenā, gan Ķelnē, gan Frankfurtē nostaigāja līdzi pa veikaliem! Malacīši! Paldies visiem par izturību, jautrību un pārējo, kas šo ceļojumu padarīja neaizmirstamu! Vismaz dažiem noteikti!!! :))))