Čau, visiem. Jā, tā nu ir sanācis, ka arī es šeit beidzot esmu un rakstu to, kā man ir gājis. Paldies tiem, no kuriem smēlos iedvesmu visam šim.
Tātad.. tā nu jau skaitās vakardiena, laikam, bet - 18.jūnijs, ceturtdiena. Viss jau sākās ar to, ka pamodos tikai ap plkst. 12:30. Tas tik tiešām ir vēlu. Laikam biju tik ļoti nogurusi no iepriekšējās nakts.. (Ak jā, aizmirsu pateikt, ka 16.-17.jūnijā pie manis, Mežciemā bija Ances sagaidīšanas party, kurš bija super, tāpēc ļoti vēlu aizgājām gulēt ) .. tāpēc arī tā ar to miegu sanāca. Tālāk sekoja vēl kārtējā čammāšanās pa māju, reāli, neko neizdarot. Un jau bija puspieci. Aptverot, ka jau pēc trīsdesmit minūtēm ir jābūt treniņā, sāku taisīties ātrāk. Labi. Aizgāju, notrenējos, aizbraucu uz Dominu, kur bija mamma, braucām mājās. Sākās trakākais(!). Ko darīt ar matu krāsu! Mammai palīdzēju nokrāsot blondus - kā vienmēr. Seko jautāums, ko darīt man! Blondi vai tumši!? Blondi vai tumši!?
Jā, es to izdarīju. Es nokrāsoju tumšus matus. Kaut cik atpakaļ savu īsto matu krāsu. Tas patiešām ir diezgan liels notikums, jo tik krasas izmaiņas nav gluži viegli pieņemt... Nu ko! Tagad sēžu gultiņā ar savu rozā krāsas sabiedroto - datoru Gauja -, un rakstu savu pirmo ierakstu manā personīgajā dienasgrāmatā (jā, tā es to saucu).
Tik tiešām. Dienas nobeigums ļoti interesants. Visiem arlabunakti, jo ir jau vēls. Atā. Bučas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru