Aizejot uz skolu viss likās kā sapnī. Krievu valodā nevar sakoncentrēties. Visu laiku kaut kas novērsa uzmanību. Uz kreisā pleca dabūju nospiedumu no matu gumijas. C'mon, tas bija sāpīgi! :D
Sports - florbols. What the huck, es taču nemāku spēlēt to sasodīto spēli. Abas ar Alisi izcēlāmies ar to, ka bez mums komanda būtu zaudējusi.. kā tā var izcelties? Vienkārši maisoties pa kājām visiem mūsu profiņiem - puišiem! :D* Bet vismaz bija jautri..
Viss bija labi līdz brīdim, kad viss mainījās par 360°! Kāpēc? Nu nepateikšu, jo pati līdz galam nesapratu, pat, ja bija maza ideja, kas un kā! Tādēļ, liels paldies man ir jāsaka A., Z., A., A... Taču vislielākais paldies sauļukam. Bez viņa es nebūtu tikusi ārā no izraktās bedres, kas saucās nopietnība, sašutums un kaut kas vēl, neatklāts. Ahh, man, tomēr, daži ir tik labi draugi. Ne velti, Evij, teicu, ka prieks beidzot satikt kādu pozitīvo cilvēciņu. Šeit atklājās, kāpēc..!
Pēc tam devos kārtot ģēlas(!), kuru laikā man atnāca SMS ar uzaicinājumu uz dz.d.! Super - garstāvoklis jau par 180° labāks. Vēl tik 1/2 no 360° palikusi, ko uzlabot. Aizejot uz treniņu, jutos vislabāk. Jancis un Annija ir mani paši mīļākie un foršākie mazie. Mīlu viņus vienkārši. Ar saviem stāstiem par skolu, ikdienu, kā arī daudz ko neparastu - iepriecina. (Annuc, par dzimšanas dieniņu viss paliek spēkā.. Lai Tevi iepriecinātu un Tu varētu izpausties - mūsu draudzībā. Ah, tas bija tik jauki ;)* ) Un, kā izrādās.. Man ir radniecīgā māsa. S.! :D (Kur gan Tu māsu slēpi? :D hehe) Par to gan ir cits stāsts, kas un kā, kāpēc.. Vēl sekos informācija.
Redz, kā.. Katrs mazais sīkumiņš papildina cilvēka ikdienu un padara to fantastisku.. No -bezgalības līdz +bezgalībai! Pasakaini.. P.S. Es šodien uzzināju ļoti daudz ko interesantu par sevi. Viegla viela pārdomām! (K.,J.,L.!)
Ja runā par šo brīdi-konkrēto, tad :
- tējiņa - (aveņu, mm)
- grāmata
- mazās, rozā gaismiņas
:))))
Jauku rītdienu un piektdienu! Bučas, bučas, bučas, daudz buču.. :**
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru