Puisis ar sapni!

Reiz dzīvoja kāds puisis, kuram bija pasakainas acis, tādas siltas, mīļas. Taču kaut kas viņu visu laiku nomāca. Pat, ja iekšēji viņš to neizrādīja. Tas bija jūtams tikai tuvākajiem cilvēkiem! Smiekli un smaids bija viens no tiem aizsegiem, aiz kā viņš slēpās. Kādu dienu, kad darbi bija pārpārēm daudz un laika ļoti maz.. ..viņam nolaidās rokas. Saprata, ka nekas vairāk nepalīdzēs. Ticība bija zudusi! Gan sev, gan kādam, kurš varētu palīdzēt! Apgūlās gultā.. salika rokas aiz galvas un skatījās griestos. Tie bija caurspīdīgi. Vai varbūt viņam tā tikai likās? Cauri griestiem redzēja zvaigznes. Pilnu visumu ar zvaigznēm! Tas bija tik skaisti! Vējš svilpoja un griezdamies dejoja caur atvērtā loga brīvajām ejām, kad visnegaidītākajā brīdī uz delnas uzpūtās kāda maza , saņurcīta lapiņa. Puisis paņēma lapiņu un sāka to lasīt. Uz tās bija rakstīts:

"Ja nevari darīt to, kas tev patīk, tad lai tev iepatīkas tas, ko tu dari. " puisis sāka domāt. vai tas, ko viņš dara ir īstais viņa aicinājums. Pašā stūrītī, ar smalkiem burtiem bija rakstīts: "atceries, ka galvenais, kas ir svarīgi dzīvē, lai Tu būtu labs cilvēks, ar sajūtām, piedošanu, uzklausīšanu un visu pārējo, patieso.. Izjūti pasauli ar savu sirdi, saredzi ar savām acīm. Nedzenies pēc slavas, jo tā pati Tevi atradīs, kad būsi gaidījis vismazāk!"

Puisis vēlreiz apdomāja izlasīto.. Un saprata, ka ir ļoti laimīgs cilvēks, viņš bija priecīgs, ka kāda draudzene viņam bija šo iedevusi, jo tas palīdzēja tikt pāri šoreiz.

Pēc 3 mēnešiem puisis atkal izlasīja šo pašu mazo lapiņu un ievēroja mazu simboliņu, kas bija lapiņas otrā pusē. Tā bija DŪJA. Kā silta draudzība. Viss šis viņu nepametīs tālākās grūtībās, kā arī dzīvē.. Un viņš to saprata! Ne par velti saka, ka dūja ir draudzības simbols. Puisi šī draudzība nepameta nekad. Nekad! Šajā mirklī kāda zvaigzne krita... un tā bija viņējā. Viņa laimes zvaigzne! Lai sapņi dzīvo mūžīgi un piepilda dzīvi pilnīgi.. End of the story! All rights reserved by Marta Elizabete Kalēja!