" Ar acs kaktiņu es pamanu, ka Pīta pastiepj roku. Es nedroši paveros viņā. - Vēl vienu reizi? Skatītājiem? - viņš jautā. Viņa balsī nav dusmu. Tā ir tukša, un tas ir vēl ļaunāk. Zēns ar maizi jau tagad kļūst arvien tālāks.
Es cieši saņemu viņa roku un sagatavojos filmēšanai, baidīdamās no brīža, kad būs viņa plauksta jāatlaiž."
PIRMĀS GRĀMATAS BEIGAS
Šī ir viena no labākajām grāmatām, ko pēdējā laikā esmu izlasījusi, ņemot vērā, ka ļoti īsā laikā, jo nevar apstāties lasīt. Šīs pēdējās divas rindkopas, kas sākumā citētas.. ir patiesas un bez saspīlējumiem! Reizēm pārņem līdzīga sajūta. Dīvaini!
BADA SPĒLES
P.S. Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir jāatrod savs aicinājums un nedrīkst darīt to, kas nav vajadzīgs. Tas ir lieki un tukši, gluži, kā Pīta balss. Skarbi, bet patiesi!
OOO džī, kā man patīk dzirdēt šos pēdējos vārdus!
AtbildētDzēst" ir jāatrod savs aicinājums un nedrīkst darīt to, kas nav vajadzīgs. Tas ir lieki un tukši "
Domāju, ka dzīvē par daudz bieži iznāk darīt ko tukšu, PAŠAM SEV lieku un nevajadzīgu, ko tadu, kas nav domāts SEV, ko uzspiestu...
mana Marta <3
Interesanti ir tas, ka šo atziņu guvu pietiekami spontāni. Pēdējās 2 dienās vispār esmu ieguvusi sev labas atziņas.! Pārsteidzošas un ne tik, bet tik un tā - labas!
AtbildētDzēstVakardiena bija piepildīta pilna prieka.. Fantastiski!
Ans <3